Erasmus+ prakses mobilitātes dalībnieka pieredzes stāsts - Liliāna Kolenikova

 

 

  • Vārds, uzvārds: Liliāna Kaļeņikova
  • Vecums: 22 gadi
  • Dzimums: sieviete
  • Nosūtošā augstskola: Rīgas 1. medicīnas koledža
  • Mobilitātes valsts: Igaunija
  • Prakses institūcija: Tallinas Veselības aprūpes koledža (Tallinn Health Care College, Kannu 67,13418 Tallinn, Eesti), Pērnavas slimnīca (Ristiku iela 1, Pērnava)
  • Prakses darba joma: Ārstniecība, vecmātes darba joma
  • Mobilitātes perioda ilgums: 2017. gada 19.jūnijs- 18.augusts.

 

Šajā nenoliedzami lielajā piedzīvojumā devos jau otro reizi. Jā, otro! Un tas izvērtās vēl labāks kā pirmais. Lai gan mācību prakse man bija jau janvārī/februārī, kuru pavadīju Rīgas Dzemdību namā, bet nāca pavasaris un es īsti nezināju, ko darīt vasarā. Tad nu sapratu, ka gribu vēlreiz doties Erasmus+ praksē! Nenoliegšu, ka gribēju doties atpakaļ uz Igauniju jau neilgi pēc atbraukšanas no pirmās Erasmus pieredzes.

 

Šoreiz man  prakse bija daudz drošāka, daudz tuvāka, daudz pamācošāka. Ļoti daudz no tās ieguvu.  Tajā šoreiz devos viena, taču ar tikpat lielu entuziasmu un prieku.  Devos ceļā burtiski tieši pēc sesijas beigām, tā īsti nepaspējusi atjēgties no eksāmeniem. Dzīvošanas vietu man nodrošināja slimnīca. Nekur tālu. Turpat, slimnīcas teritorijā, istabiņā, kura bija teicamā stāvoklī, katram iemītniekam sava tualete. Vienīgais – kopīgas dušas telpas un virtuve! Bet viss ļoti moderns. Tur dzīvoju es un vēl 7 studenti, ar kuriem kļuvām par labiem draugiem.

Pirmajā prakses dienā atkal satikos ar personālu, kurš mani uzņēma tikpat silti kā iepriekšējo reizi. Jutos kā mājās.

 

Prakse man bija ļoti labi saplānota, bija daudz darba gan dzemdību zālē, gan pēcdzemdībās, gan grūtnieču aprūpē, kā arī slimnīcā pateicu un uzrādīju savu sertifikātu kā krūts zīdīšanas konsultants, tas man pavēra durvis uz vēl lielāku komunikāciju, valodas barjeras nojaukšanu un savu prasmju uzlabošanu.

Strādāju daudz, bet atradu arī brīžus doties pabaudīt vasaru Latvijā. Kolektīvs bija lielisks un saprotošs, paši piedāvāja atpūsties un tiešam novērtēja to, kā es strādāju, mācos un palīdzu.

 

Šoreiz valodas barjera tika nojaukta ļoti ātri tāpēc, ka pēc pirmās prakses Igaunijā biju nedaudz pamācījusies valodu. Tīri pamatus-skaitļus, krāsas, sasveicināšanos/atvadīšanos. Līdz ar to, arī biežāk klausoties igauņu valodā, es sāku saprast teikuma būtību. Arī vecmātes man to mācīja, jo gribēja mani sagatavot darbam pēc skolas pabeigšanas tur!

Divi mēneši paskrēja nemanot, ieguvu sev draugus uz mūžu un zināšanas bezgalīgam ceļojumam turpmāk.

 

Studentiem, kas apsver iespēju doties Erasmus+ es to no visas sirds iesaku. Jūs to nenožēlosiet. Galvenais pašiem būt aktīviem, ieinteresētiem un gataviem strādāt. Tad jūs sagaidīs ar atplestām rokām.