Vārds, uzvārds: Laima Tasimbekova 
Nosūtošā augstskola: LU Rīgas 1. medicīnas koledža 
Mobilitātes valsts: Bulgārija 
Uzņemošā augstskola:  Plovdivas Medicīnas Universitāte/Medical University-Plovdiv
Pieredzes pilnveides veids: Prakses mobilitāte 
Mobilitātes perioda ilgums:  8 nedēļas 

Laika posmā no 13.05.2024. līdz 12.07.2024. Erasmus+ programmas ietvaros divus  mēnešus pavadīju Plovdivā, Bulgārijā.

Tā bija mana pirmā pieredze Erasmus+ programmā, un esmu ļoti apmierināta par to, ka piedalījos. Tagad mazliet žēl, ka jau 1. kursā neizmantoju iespēju pieteikties šādai starptautiskajai aktivitātei. Piedalīšanās Erasmus+ programmā ir lieliska iespēja paplašināt savu redzesloku, iepazīt citu kultūru un praktizēties ārzemēs par ES finansējumu. Grēks neizmantot tādu iespēju. 

Sākumā, kad vēl nebija zināms, vai Bulgārija vispār ir gatava pieņemt studentus, es jau sāku domāt par Igauniju, bet aprīļa sākumā tomēr pienāca ziņa no Plovdivas Medicīnas Universitātes, ka mana mobilitāte ir akceptēta. Par to biju ļoti priecīga, pat sākumā nespēju tam noticēt. Atnākot mājās, uzreiz sāku gatavoties ceļam – pasūtīju aviobiļetes u.c. Tiešā lidojuma uz Plovdivu nebija, tāpēc paņēmu biļeti līdz Sofijai, pēc tam ar autobusu braucu līdz Plovdivai. Lidojums ilga 2 h 15 min, brauciens ar autobusu - 2 h.

Sākumā bija paredzēts, ka Bulgārijā Erasmus+ programmā praksi iziesim divi – arī puisis no mūsu koledžas, kurš gan pēdējā brīdī atteicās, tāpēc galu galā aizlidoju viena. Man nebija bail, jo nolēmu, ka Bulgārijā visi prot runāt krieviski vai angliski (spoileris: nē).

Par kopmītni: nekad nebiju dzīvojusi kopmītnēs, tāpēc ļoti uztraucos, ka duša un labierīcības būs kopīgas, bet, par laimi, visās istabās tās tika nodrošinātas. Par mīnusiem: nebija virtuves, ledusskapja un mikroviļņu krāsns, bet Plovdivā ledusskapis un mikroviļņu krāsns tika  nodrošināti Erasmus+ studentiem, kas dzīvoja pa 2 vienā istabā. Es dzīvoju viena, tāpēc man tādu priekšrocību nebija.

Mana prakse notika aptiekā "Doverie",apmēram 1,5 km no kopmītnes, tāpēc aizņēma 15-20 minūtes, ejot kājām. Šajā aptiekā strādā tikai viens darbinieks - aptiekas īpašniece – vadītāja, farmaceite Stilijana Angelova. Zinoša, atsaucīga un patīkama sieviete. Aptieka nebija liela un atradās medicīnas centrā "Anna", savukārt aptiekas apmeklētāji bija pamatā medicīnas centra pacienti, medicīnas personāls, kā arī apkārtējie  iedzīvotāji. Tā kā es neprotu bulgāru valodu, tad manos pienākumos neietilpa apkalpot klientus un darboties ar kasi. Pārsvarā pieņēmu, cenoju, marķēju un izvietoju preces. Izvietojot medikamentus, ievēroju vairākus medikamentus, kuru nav pie mums Latvijā (piemēram, famotidīns, etodolaks, molsidomīns u.c.). Ja pie mums Latvijā vispopulārākais NSPL (nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis) tablešu formā ir ibuprofēns, tad Bulgārijā - metamizols (Analgin), kas pie mums ir recepšu zāles.  

Plovdiva ir ļoti skaista un vēsturiska pilsēta, dibināta 4000 gadus pirms mūsu ēras un ir pat vecāka par Romu. Ir grūti neiemīlēties šajā pilsētā! Maijā tur laiks ir ļoti mainīgs, tāpēc, ja brauksiet, tad obligāti ņemiet līdzi lietussargu. Jūnijā un jūlijā ir liels karstums, stabili +32 grādi un vairāk. Esmu ļoti priecīga un pateicīga, ka mūsu koledža dod iespēju doties Erasmus+ mobilitātēs uz Bulgāriju un atsaucīgo  Plovdivas Medicīnas Universitāti.