Par veiksmi mēs dzīvē cīnāmies visi... un vienmēr! Arī ES. Tas notika arī šajā pavasarī, kad, pasniedzēju mudināta, izdomāju – ‘’Nu labi... Pieteikšos Erasmus+, bet tikai ķeksīša pēc, lai būtu mēģinājusi.’’ Pēc dažām dienām es sapratu – man reāli ir iespēja aizbraukt šajā starptautiskajā mobilitātē. Tad jau arī nāca apziņa, ka laikam jāturpina  cīnīties, lai kaut kur tiktu.

Beigās izrādījās, ka tas nemaz nebija tik grūti.  Atbildīgie Erasmus+ organizatori bija uzdevumu augstumos, nebija ne mazāko problēmu, viss tika izskaidrots, parādīts un vēl dota liela motivācija.

Prakses mobilitāte bija paredzēta vasaras mēnešos, tapēc, pirms tajā devos, nokārtoju sesiju. Sesija pagāja priecīgā noskaņojumā, jo zināju, ka pavisam drīz es redzēšu, kā tad tur ir – "tālajā" Igaunijā.

 Prakses mobilitātes sākumā pirmais galamērķis bija  Pērnavas slimnīca. Liela, jauna, skaista, darbīga. Mācos par vecmāti, tādēļ, logiski, tiku sūtīta uz dzemdību nodaļu. Nu, forši! Mūs sagaidīja slimnīcas galvenā māsa, iedeva  visas atslēdziņas, izrādīja slimnīcu, iepazīstināja ar galveno vecmāti, pie kuras griezties jebkādos gadījumos, kā arī deva apziņu un pārliecību, ka neesmu veltīgi atbraukusi.  S-U-P-E-R! 

Sākumā dzīvoju nelielā dzīvoklītī, tad studentu hostelī, bet vēlāk slimnīcā (jā, tieši slimnīcā). Ko es Pērnavas slimnīcā iemācījos? Daudz, nu ļoti daudz!

1. Komunicēt 3 valodās (dažreiz pat 4);
2. Sadarboties jaunā kolektīvā, kurā atmosfēra un attieksme bija ļoti pretimnākoša un MOTIVĒJOŠA;
3. Veikt darbu, kas reizēm likās tik grūts, tomēr tik vajadzīgs un sirdi piepildošs.

Iespaidu man tiešām ir pār-pārēm. Bija dienas ar asarām acīs, ka nu nē, es vairs neko nevaru, bet nāca nākamā diena ar sajūtu – nu, beidzot! Un viss atkal bija lieliski. Tagad es saprotu, ka reizēm ir tādas situācijas, kurās vajag nedaudz paskatīties uz visu no citas puses.  Es iemācījos un guvu pieredzi tajā, ka, Igaunijā, lai gan atrodas mums kaimiņos,  daudz kas notiek pavisam savādāk. Līdzīgi jā, un tomēr citādi.

Vēl mans neizdzēšamais iespaids no prakses Pērnavā – superīgie dažādo kultūru cilvēki. (Laikam tas pat ir iespaids Nr.1) Tagad varu lepoties ar draugiem no tik dažādām pasaules malām!

Nākamā prakses vieta pēc 1,5 mēnešiem bija Tallinā – vēsturiskajā, skaistajā pilsētā. Mana jaunā darba vieta – Tallinas bērnu slimnīcas reanimācijas nodaļa. Te atkal dzīve sākās no jauna... Viss bija savādāk. Jauni iespaidi, jauna, vērtīga pieredze.

Dārgie studenti, es jums ar pārliecību iesaku – nepalaidiet garām iespēju doties Erasmus+ praksē! Tas ir tas, kas jaunībā jābauda – pasaule! Jūs iegūsiet jaunus draugus. Nebaidieties no valodas barjeras – neviens mēs nerunājam perfektā angļu valodā, bet sarunājoties ar citiem ārvalstu studentiem, iegūsiet iespēju praksē to lieliski apgūt.  

Ja brauksiet uz Igauniju, varu sniegt šādu informāciju: Tā ir ļoti līdzīga Latvijai, mentalitāte līdzīga mūsējai.  Ja esam pacietīgi un paši komunikācijā atraisīti, tad visi būs izpalīdzīgi un ļoti jauki. Valoda – igauņu, angļu, krievu (retāk). Cenas Pērnavā – līdzīgas Latvijai. Izmantojot studentu atlaides ar ISIC karti, lēts transports un daudz dažādu atlaižu kino, muzejos un pat veikalos.

Tallinā – viss nedaudz dārgāks. Centra lielveikali pelna uz tūristiem, kuri ierodas ar kruīzu kuģiem vai prāmjiem. Nedaudz ārpus centra cenas samazinās. Transports dārgāks, jo lielpilsēta, bet studentiem ir pietiekoši lielas atlaides arī uz to.

Lai veicas! Baudiet Erasmus+ doto iespēju līdzīgi man!

Liliāna Kaļeņikova